LSB atbalsta ekonomikas ministra ierosinājumu atgriezt papildu nodokļu ieņēmumus tautsaimniecībā — slimnīcas ir viens no sektoriem, kas to izjūt vissmagāk

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Viktora Valaiņa publiski pausto nostāju, ka nodokļu ieņēmumi, kas gūti cenu pieauguma rezultātā, būtu jāatgriež tautsaimniecībā. LSB aprēķini rāda, ka inflācijas un minimālās algas pieauguma rezultātā vidēja reģiona slimnīca valsts budžetam caur PVN un darbaspēka nodokļiem katru gadu ieskaita aptuveni 383 tūkst. EUR, ko tā pati nevar atgūt NVD tarifos.

2026. gada 7. aprīlī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” ekonomikas ministrs V. Valainis, komentējot degvielas cenu pieaugumu saistībā ar ģeopolitisko spriedzi Hormuza šaurumā, norādīja, ka cenu pieaugums rada spiedienu uz „jebkuru darbību — vai tā ir pārtikas cena vai neatliekamās medicīnas pakalpojums”. Ministrs uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumi, kas gūti virs plānotā, būtu jāatgriež tautsaimniecībā, un aktualizēja jautājumu par virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem.

LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš uzsver, ka šī pieeja ir pilnībā attiecināma uz stacionāro veselības aprūpi:

„Ministra loģika ir pareiza, un slimnīcas ir klasisks piemērs. Kad caur Hormuzu izraisītais enerģijas un medikamentu cenu kāpums nonāk pie mūsu iepirkumiem, mēs saņemam dubultu triecienu: augstākas izmaksas un augstāku neatgūstamu PVN. No šī pieauguma valsts budžetā atgriežas reāli nodokļu ieņēmumi, bet slimnīcu tarifi paliek nemainīgi. Tieši šo disbalansu ministrs iezīmēja savā uzrunā — un tieši šajā vietā slimnīcām ir nepieciešams iekļaušanās mehānisms tajā pašā loģikā.”

Kāpēc slimnīcas cenu pieaugumu izjūt smagāk nekā citi sektori

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma medicīnas pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN. Tas nozīmē, ka slimnīca nevar atskaitīt priekšnodokli par iepirkto enerģiju, medikamentiem, medicīnas aprīkojumu un pakalpojumiem. Kad ceļas pasaules naftas cena vai pieaug ražotāju izmaksas, slimnīca uzņemas pilnu cenu pieaugumu kopā ar tajā ietverto 12 % vai 21 % PVN — katrs inflācijas procents slimnīcai izmaksā aptuveni 1,21 reizi vairāk nekā komersantam, kas PVN var atskaitīt.

Vienlaikus ar 2026. gada 1. janvāri minimālā alga valstī pieauga no 740 uz 780 EUR (MK noteikumu Nr. 656 grozījumi, pieņemti 19.11.2025.), bet nav kompensēta Nacionālā veselības dienesta līgumu tarifos.

LSB aprēķins: fiskālā slodze vienai reģiona slimnīcai 2026. gadā

Neatgūstamais PVN par iepirkumiem (medikamenti, enerģija, aprīkojums)	~331 000 EUR
Minimālās algas pieauguma 2026. gadā nekompensētā ietekme	~52 000 EUR
KOPĀ — vienai vidējai reģiona slimnīcai gadā	~383 000 EUR

Ekstrapolējot uz 33 LSB biedru stacionāriem, runa ir par aptuveni 12–13 milj. EUR ikgadēju slodzi, kas šobrīd nav iekļauta NVD tarifu struktūrā. Lielākā daļa šīs summas — neatgūstamais PVN un darbaspēka nodokļi — paliek valsts budžetā. Tā ir valsts budžeta līdzekļu cirkulācija, nevis tīri neto izdevumi valstij.

Par Latvijas Slimnīcu biedrību

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) apvieno 38 ārstniecības iestādes, tostarp 33 no 41 stacionāro pakalpojumu sniedzēja Latvijā — 80,5 % no valsts stacionārā tīkla. LSB pārstāv biedru intereses sarunās ar valsts institūcijām, piedalās normatīvo aktu izstrādē un veselības nozares politikas veidošanā.