Maksājumi par veselību nav izdevumi. Tie ir ieguldījumi darbaspēkā
Latvijas Slimnīcu biedrība sagatavoja īsu animāciju par jautājumu, kas budžeta diskusijās bieži paliek novārtā: kā valsts finansējums veselības aprūpei ietekmē uzņēmēju konkurētspēju.
Skaitļi aiz animācijas
- 2023. gadā Latvija veselībai no publiskajiem līdzekļiem atvēlēja 5,3 % no IKP. ES vidēji tie bija 7,3 %, Igaunijā 6,5 %.
- Plaisu sedz iedzīvotāji un darba devēji. Veselības apdrošināšanas prēmijas 2024. gadā sasniedza 184,6 milj. eiro, par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tās faktiski ir papildu darbaspēka izmaksas, ko mazie un reģionu uzņēmumi bieži nevar atļauties.
- Latvijā ir zemākais veselīgo mūža gadu skaits ES: vīriešiem 51, sievietēm 54 gadi (ES vidēji 63). Pensijas vecums ir 65 gadi, tāpēc daudzi pēdējos darba gadus strādā ar veselības ierobežojumiem vai darba tirgu pamet pavisam.
Taupīšana uz veselības rēķina nav ietaupījums. Rēķins tikai pārceļas: uz slimības lapām, rindām, zaudēto produktivitāti un darbiniekiem, kas darba tirgu pamet pirms laika.
Avoti: Eurostat (2023), Latvijas Apdrošinātāju asociācija (2024), Eurostat veselīgie mūža gadi (2023).