Slimnīcu uzņemšanas nodaļām plāno samazināt finansējumu par 13,7 miljoniem eiro; reģionos — par ceturto daļu

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 grozījumiem, kas no 2027. gada 1. janvāra pārkārto slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansēšanu. Latvijas Slimnīcu biedrība ir iesniegusi iebildumus, norādot, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā neatliekamās palīdzības pieejamība pasliktināsies visā Latvijā, bet vissmagāk — ārpus Rīgas.

Ko paredz grozījumi

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai valsts atvēl 103,9 miljonus eiro gadā. 2025. gadā par šo naudu neatliekamā palīdzība sniegta 515 960 pacientiem. No 2027. gada finansējumu plānots samazināt līdz 90,3 miljoniem eiro jeb par 13,1 %.

Samazinājums nav sadalīts vienmērīgi. Reģionālajām un lokālajām slimnīcām finansējums samazinās par 14,2 miljoniem eiro jeb 24 %, un tas skar visas 24 slimnīcas bez izņēmuma. Trim Rīgas universitātes slimnīcām finansējums vienlaikus palielinās par 4,7 %. Pārējie 13,7 miljoni eiro no sistēmas izzūd pavisam.

Atsevišķām slimnīcām samazinājums padara uzņemšanas nodaļas darbību esošajā apjomā neiespējamu: Līvānu slimnīcai — no 937 845 eiro līdz nullei, Preiļu slimnīcai — par 57,7 %, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai — par 38,8 %, Jelgavas pilsētas slimnīcai — par 29,5 %.

Kāpēc tas skars pacientus

Reģionālajās un lokālajās slimnīcās tiek uzņemti 56,2 % no visiem neatliekamajiem pacientiem — vairāk nekā Rīgas universitātes slimnīcās. Finansējums tiek novirzīts pretēji tam, kur pacienti faktiski vēršas pēc palīdzības. 2026. gada sešu mēnešu dati pacientu skaita samazinājumu neuzrāda.

Uzņemšanas nodaļas maksājums pēc būtības ir personāla apmaksa — darba samaksa ar sociālajām iemaksām veido 72,9 % no maksājuma struktūras. Telpas, aparatūra un komunālie maksājumi nemainās. Slimnīcai, kurai finansējums samazināts par ceturto daļu, vienīgā iespēja ir samazināt to darbinieku skaitu, kuri tieši sniedz palīdzību pacientam — ārstus, māsas un māsu palīgus. Sekas: mazāk speciālistu diennaktī, garākas rindas un daļā slimnīcu — nespēja nodrošināt pašos noteikumos prasītās diennakts dežūras.

Palīdzību meklēt citur nebūs vienkāršāk

Nauda un pacients neplūst kopā. Neatliekamā stāvoklī — infarkta, insulta, traumas vai dzemdību gadījumā — pacients ārstniecības iestādi neizvēlas; palīdzība tiek sniegta tuvākajā slimnīcā. Arī tās slimnīcas, kuras iegūst papildu finansējumu, nespēs uzņemt vairāk cilvēku vienlaikus: Rīgas universitātes slimnīcu uzņemšanas nodaļas jau šobrīd strādā ar augstu noslodzi, un 4,7 % pieaugums nerada ne papildu telpas, ne papildu ārstus. Gandrīz 290 tūkstošu reģionu pacientu plūsmu Rīgas slimnīcas uzņemt nevar.

LSB piedāvājums

LSB iesniegtie iebildumi paredz saglabāt reģionālajām un lokālajām slimnīcām 2027. gadā finansējumu vismaz 2026. gada apmērā; noteikt, ka, pārprofilējot kādas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, atbrīvotais finansējums paliek tajā pašā plānošanas reģionā; papildināt anotāciju ar izvērtējumu par ietekmi uz pieejamību katrā reģionā, tostarp pacientu nogādāšanas laiku; un pārskatīt izmaksu koeficientus, kas nav aktualizēti kopš 2004. gada.

„Runa nav par slimnīcu interesēm, bet par to, cik ātri cilvēks saņem palīdzību, kad tā ir vajadzīga. Vairāk nekā puse neatliekamo pacientu Latvijā vēršas slimnīcās ārpus Rīgas, un tieši tur finansējumu samazina par ceturto daļu. Mēs neiebilstam pret pārmaiņām slimnīcu tīklā, bet tām jāsākas ar to, lai pacients palīdzību saņemtu ātrāk, nevis vēlāk,”

norāda LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Datu avots: MK noteikumu projekta „Grozījumi MK 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555″ anotācijas 2. un 3. pielikums (16.07.2026.).