Atbilde uz “melnā cauruma” apgalvojumu
Pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējis, ka slimnīcas esot “melnais caurums”, kurā pazūd nauda.
Melnais caurums neko neatdod atpakaļ. Tāpēc parādīšu, ko Latvijas slimnīcas atdod — ar skaitļiem, kurus LSB aprēķināja, apstrādājot visu 41 Latvijas slimnīcas 2025. gada pārskatus un katru rezultātu pārbaudot pret bilanci ar divām neatkarīgām metodēm.
📊 ~804 milj. € — slimnīcu radītā pievienotā vērtība gadā, ≈1,9% no Latvijas IKP 🏥 35% no visas veselības un sociālās aprūpes nozares pievienotās vērtības rada slimnīcas vien (CSP dati) 👥 27 667 darbinieki — 3,1% no visiem Latvijā nodarbinātajiem 🚑 596 415 pacientiem 2025. gadā sniegta palīdzība slimnīcu neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās — aptuveni katram trešajam Latvijas iedzīvotājam
Un vēl viens aspekts, kas skaitļos redzams tikai daļēji: reģionos slimnīca bieži ir lielākais darba devējs novadā un vienīgā vieta, kur medicīniskā palīdzība pieejama visu diennakti. Slimnīcas alga ir ģimenes ienākumi Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī — un šī nauda paliek turpat, vietējā ekonomikā. Uzņemšanas nodaļa nav caurums — daudzviet tā ir pēdējais posms, kur iedzīvotājs vēl var saņemt savlaicīgu palīdzību.
Slimnīcu radītā vērtība ir darbietilpīga — tā gandrīz pilnībā paliek Latvijā algās, nodokļos un infrastruktūrā. Un tā ir aprēķināta nozarē, kur cenas nosaka valsts tarifi, kas bieži nesedz faktiskās izmaksas. Ja sistēmā kaut kur veidojas “caurums”, tā ir hroniska nepietiekamā finansējuma aritmētika — nevis slimnīcu un to darbinieku darbs.
LSB piekrīt: reformas un efektīvāka resursu izmantošana ir vajadzīgas. Bet tās jābūvē uz datiem un dialogu, nevis uz nozares diskreditēšanas.
Aprēķins: LSB, balstoties uz 41 slimnīcas 2025. gada pārskatiem (EDS un revidētie pārskati) un CSP datiem.
#veselībasaprūpe #slimnīcas #Latvija #tautsaimniecība #reģioni #veselībaspolitika